Ar flīzēm noklāta siena vai grīda pati par sevi nav ūdensnecaurlaidīga. Ūdens var iekļūt caur šuvēm, stūriem un cauruļu izvadiem, tāpēc slapjajās zonās zem flīzēm veido nepārtrauktu, ar pamatni un līmi savietojamu hidroizolācijas slāni.
1. Izvēlies sistēmu, nevis nejaušus produktus
Drošākais risinājums ir viena ražotāja pārbaudīta sistēma: pamatnei piemērota grunts, hidroizolācijas pārklājums, stūru lentes un manšetes, flīžu līme un šuvotājs. Atsevišķi labi materiāli vēl negarantē, ka tie pareizi darbosies kopā.
Pirms darba izlasi konkrētā produkta tehnisko datu lapu. Tajā norādīts patēriņš, atļautās pamatnes, kārtu skaits, temperatūra, žūšanas laiks un brīdis, kad drīkst sākt flīzēšanu. Piemēram, Ceresit CL 51 ir paredzēts lietošanai zem keramikas flīzēm privātu iekštelpu mitrajās zonās un konkrētā sistēmā flīzēšanai gatava pamatne tiek norādīta četras stundas pēc otrās kārtas. Šo laiku nedrīkst automātiski attiecināt uz citu produktu.
2. Pamatnei jābūt stabilai, līdzenai un sausai
Hidroizolācija nevar nostiprināt kustīgu starpsienu, aizpildīt lielas plaisas vai izlabot nepareizu grīdas ģeometriju. Pirms gruntēšanas noņem putekļus, taukus, vāju apmetumu, atdalījušos krāsu un līmes paliekas. Plaisas, plākšņu savienojumus un stiprinājumu vietas sagatavo atbilstoši izvēlētajai sistēmai.
Ja paredzētas lielas flīzes, siena nedrīkst būt elastīga. Jāpārbauda karkasa solis, plākšņu biezums, stiprinājumi un savienojumi. Pārāk kustīga pamatne var sabojāt gan hidroizolāciju, gan flīžu segumu.
3. Mitrumizturīga ģipša plāksne nav hidroizolācija
Zaļā mitrumizturīgā ģipša plāksne labāk panes paaugstinātu gaisa mitrumu, tomēr tiešas ūdens iedarbības vietās tai nepieciešama papildu hidroizolācija. Knauf Latvijas materiālos tieši norādīts, ka dušas zonās uz mitrumizturīgām plāksnēm jāizmanto hidroizolācija.
Ļoti mitrām vai intensīvi izmantotām telpām var būt piemērotāka cementa plāksne vai cita sistēma, kas paredzēta lielākai ūdens slodzei. Materiāla izvēle jāveic pēc telpas lietošanas, nevis tikai pēc plāksnes krāsas.
4. Grīdas kritumu izveido pirms hidroizolācijas
Ja telpā ir grīdas traps, nepieciešamo kritumu veido pamatnē vai izlīdzinošajā slānī pirms membrānas uzklāšanas. Hidroizolācijai jāatkārto gatavā grīdas forma un nepārtraukti jāsavienojas ar trapa atloku.
Lielu kritumu nedrīkst veidot ar flīžu līmi virs hidroizolācijas. Nevienmērīgs līmes biezums apgrūtina flīžu ieklāšanu un rada risku, ka ūdens uzkrāsies neparedzētās vietās.
5. Gruntēšana nav formāls solis
Grunts saista atlikušos putekļus, regulē pamatnes uzsūkšanu un uzlabo nākamā slāņa saķeri. Ģipša pamatnei, cementa apmetumam, betonam un blīvai vecai virsmai var būt vajadzīgi atšķirīgi produkti vai sagatavošanas paņēmieni.
Grunti klāj vienmērīgi un ļauj tai nožūt tik ilgi, cik norādījis ražotājs. Pārāk bieza, nenobriedusi vai nepiemērota grunts var kļūt par vāju starpslāni.
6. Stūriem, caurulēm un trapam izmanto sistēmas elementus
Vislielākais noplūdes risks ir vietās, kur satiekas dažādi materiāli vai konstrukcija var nedaudz kustēties:
- sienas un grīdas savienojumā;
- iekšējos un ārējos stūros;
- ap ūdens un kanalizācijas caurulēm;
- pie grīdas trapa un lineārās teknes;
- deformācijas un konstrukciju savienojumu šuvēs.
Šajās vietās pirmajā svaigajā hidroizolācijas kārtā iestrādā elastīgas lentes, gatavus stūru elementus un cauruļu manšetes. Ceresit CL 152 aprakstā paredzēta savienojumu, cauruļu ievadu, grīdas noteku un stūru blīvēšana kopā ar elastīgu hidroizolācijas pārklājumu.
7. Membrānu klāj noteiktajā patēriņā un vairākās kārtās
Šķidrā hidroizolācija nav parasta krāsa. Ļoti plāna kārta var izskatīties vienmērīga, taču pēc nožūšanas neveidot nepieciešamo membrānas biezumu. Parasti sistēmas paredz vismaz divas savstarpēji pārklājošas kārtas, bet precīzs skaits un patēriņš jāņem no tehniskās datu lapas.
Otru kārtu bieži klāj perpendikulāri pirmajai, lai samazinātu neapstrādātu vietu risku. Īpaši rūpīgi pārbauda stūrus, manšešu malas un vietas ap trapu. Dažādu ražotāju produktus drīkst kombinēt tikai tad, ja savietojamība ir dokumentēta.
8. Pirms flīzēšanas hidroizolācijai pilnībā jānožūst
Nepietiek ar to, ka virsma vairs nelīp pie pirksta. Žūšanu ietekmē temperatūra, gaisa mitrums, ventilācija, pamatnes uzsūkšana un uzklātā slāņa biezums. Flīzēšanu sāk tikai pēc ražotāja norādītā laika un pēc vizuālas pārbaudes.
Pēc hidroizolācijas izveides telpā vairs nevajadzētu veikt darbus, kas var membrānu saskrāpēt vai caurdurt. Ja nepieciešams jauns stiprinājums, caurums jāizveido un jānoblīvē ar paredzētu mezglu, nevis jāatstāj zem flīzes.
9. Hidroizolācija un ventilācija risina dažādas problēmas
Ventilācija samazina gaisa mitrumu, kondensātu un pelējuma risku, bet tā neaptur ūdeni, kas caur bojātu stūri nonāk konstrukcijā. Savukārt hidroizolācija neizvada mitru gaisu. Tāpēc vannas istabai vajadzīga gan pareiza slapjo zonu aizsardzība, gan funkcionējoša ventilācija atbilstoši projektam un LBN 231-15.
10. Bīstamākās kļūdas
Ūdens iekļūst caur šuvēm un mezgliem.
Membrāna atdalās kopā ar vājo virsmu.
Savienojumā rodas plaisa, ko mastika viena pati nekompensē.
Ap izvadu paliek grūti kontrolējama sprauga.
Nav sasniegts sistēmai nepieciešamais sausās membrānas biezums.
Līme traucē membrānas žūšanai un var bojāt slāni.
11. Ko pārbaudīt pirms flīzēšanas
- Pamatne ir stingra, līdzenota, tīra un pietiekami sausa.
- Grīdas kritums un trapa augstums ir izveidots pirms membrānas.
- Izmantota sistēmai piemērota grunts.
- Visos stūros iestrādāta blīvējošā lente.
- Cauruļu izvadiem uzliktas manšetes.
- Trapa atloks savienots ar membrānu pēc ražotāja instrukcijas.
- Uzklāts noteiktais kārtu skaits un patēriņš.
- Nav caurumu, skrāpējumu, poru vai nenosegtu vietu.
- Pagājis noteiktais žūšanas laiks.
Publiskām dušām, pirtīm, baseiniem, koka karkasa konstrukcijām un telpām ar lielu ūdens slodzi var būt vajadzīga cita sistēma nekā parastai dzīvokļa vannas istabai. Izvēli apstiprina pēc projekta, pamatnes un konkrētā ražotāja sistēmas dokumentācijas.
Avoti un tehniskā pārbaude
- Ceresit — vannas istabas un virtuves hidroizolācijas sistēma
- Ceresit CL 51 Express — produkta informācija
- Ceresit CL 152 — blīvējošā lente un pielietojuma mezgli
- Knauf Latvija — ģipša plāksnes mitrām telpām
- Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15 “Apsilde un ventilācija”
Raksts sniedz vispārīgu praktisku informāciju. Konkrētam objektam ievēro projekta dokumentāciju un izvēlēto materiālu jaunākās tehniskās datu lapas.
